SIA „Fortum Jelgava” speciālisti dalās pieredzē par Zviedrijā gūtajām zināšanām

2013. gada nogalē - novembrī, ES Mūžizglītības programmas LEONARDO DA VINCI apakšprogrammas ietvaros diviem biedrības „Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” (ZREA) biedra SIA „Fortum Jelgava” speciālistiem – Aigaram Upelniekam un Pjotram Badjanovam bija iespēja doties divu nedēļu starptautiskā darba praksē uz ”Fortum Värme” AB, Stokholmā, Zviedrijā.

Šī prakse notika biedrības „Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra” (ZREA) projekta „Profesionālās kompetences uzlabošana enerģētikas personālam Zemgalē” ietvaros un to gandrīz pilnībā finansēja Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas LEONARDO DA VINCI apakšprogramma. Projekta mērķis bija uzlabot praktisko zināšanu kvalitāti sadarbojoties ar līdzīgām organizācijām Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu zināšanu, praktisko iemaņu un inovāciju pārnesi starp ES valstīm, kā arī palielināt kvalitatīvas sadarbības apjomu.

Puiši praktizējās vairākās Stokholmas koģenerācijas stacijās – Brista, Hogdalen, Hamarby un Varta, iepazinās ar daudz un dažādu iekārtu vadību, regulēšanu un apkalpošanu, tehnoloģiskajiem procesiem sistēmas blokos, vērtībām mērierīcēs, optimālu staciju darbu un specifiskajām datorprogrammām. Šajās stacijās izmanto gan biomasu - kā Jelgavas koģenerācijas stacijā, gan arī cita veida kurināmo. Aigars un Pjotrs guva ieskatu, kā kolēģi Zviedrijā nodrošina un uzlabo staciju efektivitāti, atrisina problēmas, kā tiek veikta profesionāla un kvalitatīva staciju vadība, izmantojot vairāk nekā 10 gadu pieredzi enerģijas ražošanai šādās stacijās.

Abi atzīst, ka informācijai un praksei par aprīkojumiem un iekārtām ir ļoti liela nozīme, jo energoefektīvas iekārtas samazina enerģijas ražošanas izmaksas, kas ļauj ietaupīt naudu.

 

Puiši stāsta, ka Zviedrijas koģenerācijas stacijas ir ļoti sakārtotas - katrai lietai sava vieta ar redzamiem nosaukumiem un uzrakstiem, uz instrumentu kastēm – nosaukumi, nekas nav jāmeklē – viss viegli atrodams. Pie sienām - darba instrukcijas – ar bildēm, shēmu, aprakstu - ļoti ērti. Kritiskos gadījumos viegli atrast informāciju.

Ļoti interesanti bijis iepazīties ar sapulču struktūru un to, kā organizēts komandas darbs. Loti vērtīgas ir gūtās zināšanas par staciju vadības sistēmu „Main-X” un „5S”. Tāpat ļoti noderīgi bijis iepazīties ar dažādu koģenerācijas staciju darbu, piemēram, lielākā prakses daļa noritējusi stacijā Brista 1, kas ir līdzīga koģenerācijas stacija tai, kāda ir Jelgavā. Bet bijis iespējams iepazīties arī ar citām, piemēram, Brista 2 – kur kā kurināmo izmanto industriālos atkritumus, tādēļ uzstādīta ļoti dārga un sarežģīta dūmgāzu attīrīšanas stacija. Savukārt Varta – vislielākā un visvecākā stacija, pie kuras šobrīd būvē jaunu staciju, kurā par kurināmo plānots izmantot šķeldu, ko importēs no ASV, Krievijas un Baltijas valstīm. Jaunajai Vartas stacijai, ņemot vērā Stokholmas pieprasījumu, būs 10 reizes lielāka jauda nekā Jelgavas koģenerācijas stacijai. Hammarby stacijā siltumenerģiju ražo no notekūdeņiem. Ir vairāki tvaika un elektriskie katli, jo Zviedrijā elektroenerģija ir salīdzinoši lēta. Hammarby stacijā izmanto arī mobilos katlus - ja jāatslēdz apkure kādai atsevišķai ēkai, vai rajonam, tad siltuma padevi nodrošina, izmantojot mobilos katlus.

Par ļoti vērtīgu Aigars un Pjotrs uzskata uzzināto par micro PG sistēmu – noplūdes uzraudzības sistēmu, tāpat par operatīvo centru, kas darbojas ļoti efektīvi - ja ir kāda problēma vienā stacijā - piemēram, nedarbojas katls, tad sazinās ar šo centru, kas iesaka iespējamos risinājumus, lai siltumu konkrētajam rajonam piegādātu no citām stacijām. Ļoti attīstīta ir statistikas un analītikas daļa, kas regulāri pārbauda un monitorē resursu cenas - ja, piemēram, ogļu cenas paaugstinās, siltumenerģijas ražošanai var izmantot elektroenerģiju utt. - visu izsaka izmaksas, tiek meklēts lētākais resurss.

Zviedru puse ļoti augstu novērtēja praktikantus – kā centīgus un zināt gribošus, kas uzdeva ļoti daudz jautājumus. Savukārt Aigars un Pjotrs atzina, ka prakse bijusi noorganizēta ļoti augstā līmenī, katrai dienai bijusi ļoti intensīva programma –  dalība sapulcēs, iepazīšanās ar staciju darbu un iekārtām utt. Prakses laikā ļoti lielā mērā uzlabotas starpkultūru kompetences, uzlabotas valodu prasmes, veicināta sadarbība starp uzņēmumiem, jo nodibināti kontakti ar vairāku nodaļu kolēģiem no Zviedrijas, ar kuriem plānots sadarboties arī turpmāk.

Neliels izaicinājums gan bijusi piemērošanās Stokholmas attālumiem - katru dienu bijis jāplāno ceļā pavadāmais laiks un izvēlētie transporta līdzekļi. Piemēram, lai tiktu līdz Brista katlu mājai, sākumā bijis jāiet kājām, tad jābrauc ar autobusu, tad ar metro, tad ar piepilsētas vilcienu. Atpakaļ - pretējā secībā.

 

Informāciju sagatavojusi ZREA

 

Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai un vienīgi autors. Tā neatspoguļo Eiropas Komisijas vai Valsts izglītības attīstības aģentūras viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne  Valsts izglītības attīstības aģentūra nav nekādā veidā atbildīgas par to, ja  šeit ietvertā informācija tiek izmantota jebkādā veidā.

Atpakaļ