"Enerģētikā ir sajūta, ka risini nozīmīgas lietas.”

Ingus-1_small.jpg

 

Ingus Kaprāns, Ekspluatācijas vadītājs

Ja Fortum koģenerācijas stacijai Jelgavā ar laiku sekotu arī citi līdzīga vēriena projekti citās pilsētās, Ingus Kaprāns (41) tajos labprāt iesaistītos. Viņš uzņēmumā ienāca kā šīs stacijas būvniecības projekta vadītājs un, kad stacija bija gatava, kļuva par tās ekspluatācijas vadītāju. Ingus teic, ka viņam šis amats ļāvis uz daudzām lietām paskatīties ne tikai no būvnieka, bet arī no uzbūvētā objekta lietotāja pozīcijām. Viņš piedalījies arī stacijas personāla komplektēšanā un ar rezultātu ir ļoti apmierināts. “Komanda ir tāda, kas ir gatava veikt lielus darbus, un mēs tos arī veicam,” Ingus saka un piebilst, ka viņā pašā vienmēr bijis nemiers tiekties pēc kaut kā jauna.

Norūdījās, strādājot HES

 

Būvniecība ir Ingus profesija, pareizāk sakot – hidrotehniskā būvniecība, ko viņš apguva Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pirmie intereses iedīgļi par šo jomu viņam radās, mācoties Ogres Meža tehnikumā, kur topošajiem mežsaimniekiem bija arī ar meliorāciju un līdzīgām lietām saistīti mācību priekšmeti. Mežinieks no Ingus nesanāca, bet būvniecībā tieši hidroenerģētika šķita perspektīvākā no visām iespējamajām specializācijām.

 

Kad Ingus bija ticis līdz LLU 3.kursam, augstskolā ieradās cilvēki no Latvenergo, no toreizējās Daugavas HES kaskādes un teica, ka meklē jaunus speciālistus pastāvīgam darbam. Lai gan tas nozīmēja braukāšanu uz LLU Jelgavā no Aizkraukles, Ingus šim piedāvājumam piekrita un kļuva par būvinženieri Pļaviņu HES.

 

“Tā ir ļoti interesanta būve – pēc izmēriem, tehniskajiem parametriem un jaudas lielākā HES Latvijā. Pirmo gadu nostrādāju komandā, kas rūpējās par hidrotehnisko būvju apsekošanu un ekspluatāciju,” Ingus stāsta. Bet, kad reizē ar Daugavas HES kaskādes rekonstrukciju sākās dažādi gan vietēji, gan starptautiski projekti, Ingus tajos uzreiz iesaistījās un guva gan stimulu mācīties angļu valodu, gan pirmo lielo rūdījumu projektu vadībā.

 

Projektu skaits auga, darbam ar tiem tika izveidota speciāla Hidrotehnisko būvju attīstības daļa, un Ingus tajā kļuva par vadītāja vietnieku. Kopā ar vēl diviem projektu vadītājiem viņš nu jau strādāja visos trīs HES – Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas. “Tā bija pirmā saskarsme ar starptautiskiem uzņēmumiem, starptautiskiem augsta līmeņa ekspertiem,” Ingus rezumē HES gūto pieredzi. “Patiesībā te es arī iepazinos ar Fortum: 1994.–1995.gadā Fortum speciālisti bija starp mūsu attīstības projektu konsultantiem. Mēs pat apmeklējām vairākas Fortum piederošās HES Somijā. Taču tolaik pat nedomāju, ka kādreiz te varētu strādāt.”

 

Atcerējos, ka esmu būvinženieris

 

Lai pilnveidotu prasmes projektu vadībā, Ingus iestājās RTU, bet reizē ar augstskolas pabeigšanu nomainīja arī darbu. “Likās, ka ar HES jau esmu tik daudz darbojies... Latvijā bija sācies nekustamā īpašuma bums – milzīgi projekti, milzīgas iespējas. Un es atcerējos, ka esmu arī būvinženieris, ne tikai hidrotehniķis,” stāsta Ingus.

 

Puspajokam viņš pieteicās vakancei būvprojektu vadības un būvuzraudzības kompānijā Būvkonsultants Rīgā un tika pieņemts darbā – iespējams, tieši dēļ pieredzes lielu projektu vadīšanā. Treknie gadi būvniecībā bija ļoti dinamisks laiks, nozarē grozījās lieli līdzekļi, projektu bija daudz un apjomīgi. Kā vienu no interesantākajiem, kuru īstenošanā piedalījies, Ingus min t.s. Tango projektu – vesela kvartāla apbūvi starp Tērbatas, Dzirnavu un Blaumaņa ielu. “Diemžēl projekts beidzās reizē ar krīzi, paspējām tikai ieliet pamatus un projektu iekonservējām. Patīkami, ka ap to tagad atkal notiek rosība,” Ingus vērtē.

 

Savdabīgu pieredzi viņam devis arī darbs pie citas ēkas – arhitektūras pieminekļa – atjaunošanas Dzirnavu un Tērbatas ielas stūrī, kas bijis arī viens no pēdējiem leģendārā arhitekta Modra Ģelža veikumiem. “Man arī citos projektos ir sanācis sastapties ar dažādiem interesantiem cilvēkiem, man ar to ir veicies,” Ingus pasmaida.

 

Kad sākās biogāzes staciju būvniecība, Ingus iesaistījās projekta tehniskajā uzraudzībā un inženierkonsultāciju sniegšanā biogāzes ražotnes koģenerācijas stacijā Jelgavas novada Vircavas pagastā. “Tas man bija kas pilnīgi jauns, bet es atkal biju nonācis atpakaļ pie enerģētikas. Sapratu, ka tas patiesībā ir tas lauciņš, kas man patīk visvairāk. Enerģētikā ir sajūta, ka risini kādas nozīmīgas lietas, nekā vienkārši ceļot ēku kādā noslēgtā laukumā,” Ingus saka.

 

Kā savienot divus krastus

 

Viņu sāka urdīt nemiers. Pamanījis Fortum Jelgava vakanci – uzņēmums meklēja būvprojekta vadītāju topošajai koģenerācijas stacijai –, Ingus pieteicās un izturēja nopietnu atlasi. “Te bija viss, ko es vēlējos – enerģētika, projektu vadība, būvniecība.”

 

Tobrīd stacijas iecerē jau bija veikta priekšizpēte, aprēķināts aptuvenais budžets un uzsākta gan projektēšana, gan piegādātāju atlase. Pirmais, pie kā bija jāķeras Ingum, bija būvlaukuma attīrīšana un sagatavošana. “Iepriekš šajā vietā bija bijusi vecā mazuta saimniecība, pazemes sūkņu stacija, virszemes rezervuāri, piesārņojums… līdz ar to šajos divos hektāros nācās nomainīt praktiski visu grunti metra biezumā. Taču pusgada laikā laukumu sagatavojām,” Ingus saka un stāsta, ka stacija arī uzbūvēta raiti, iekļaujoties gan termiņos, gan izmaksu budžetā.

 

Projektu Ingus vadīja divatā ar igauņu kolēģi, un Ingus ziņā bija arī stacijas iekļaušana pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmā. “Bija jāpārbūvē dažas siltumtrases, lai siltumu varētu nogādāt visiem klientiem. Vietām bija jāmaina tīklu diametri, un galvenais – ar cauruļvadu zem Lielupes bija jāsavieno siltumapgādes sistēmas abos upes krastos. Tas bija pirmais šāda veida īstenotais projekts Latvijā. Bija ļoti interesanti,” Ingus atceras.

 

Silta ziema mudina domāt

 

Zinot, ka stacijas būvniecība ir darbs uz laiku, Ingus lielas cerības par tālāko karjeru Fortum neloloja. Bet, projektam tuvojoties noslēgumam, uzņēmums viņam piedāvāja palikt – jau kā stacijas Ekspluatācijas daļas vadītājam. “Sapratu, ka viss, ko biju cēlis, man būs arī jāapkalpo, jātiek pašam ar to visu galā,” Ingus smejas un saka, ka rezultātā viņam mainījies skatījums uz dažām lietām, kas iepriekš nešķitušas tik prioritāras.

 

Jau būvniecības laikā Ingus sāka veidot jaunās stacijas komandu, kas paralēli gan apguva tās tehnoloģijas, gan piedalījās stacijas būvniecībā kā uzraugi. “Topošie darbinieki pie mums apguva tehnoloģijas vairāku mēnešu garumā. Taču tas ir tā vērts, jo, kad stacija uzcelta un visi būvnieki ir prom, nav problēmu – ir pilnvērtīgs darbs no pirmās darbības dienas,” Ingus skaidro.

 

Staciju būvējot, Ingus smēlies pieredzi Fortum koģenerācijas stacijās citās valstīs, bet tagad ir gandarīts, ka ārzemju kolēģi brauc iepazīt Jelgavā tapušo objektu. Tiesa, kas uzlabojams atrodas vienmēr. “Pēdējo gadu siltās ziemas mūs mudina domāt, kā mums siltumapgādē darboties efektīvāk, un meklēt jaunus risinājumus,” Ingus saka. Dīka ieslīgšana pašapmierinātībā viņam, šķiet, nedraud.

  

Karjeras kāpnes

 

Kopš 2013. gada

 Fortum Jelgava koģenerācijas stacijas Ekspluatācijas daļas vadītājs
 

2011.–2013.

 Fortum Jelgava koģenerācijas stacijas būvniecības projekta vadītājs
 

2004.–2011.

 Būvniecības projektu vadītājs SIA Būvkonsultants
 

1997.–2004.

 Būvinženieris, vēlāk Hidrotehnisko būvju attīstības daļas vadītāja vietnieks AS Latvenergo filiālē Daugavas HES
 

 

 

 

 

02.08.2016